No burāšanas vēstures

56322_pic1Par pirmo kuģi varētu uzskatīt baļķi, bet pirmās laivas Eiropā parādījās apmēram 8000 gadus pirms mūsu ēras. Tās bija kanoe tipa un tika izgrebtas no viengabalaina baļķa – visbiežāk ozola.
Vēlāk tika izgudrotas karkasa tipa laivas, kas pārvilktas ar ādu, kā arī niedru laivas. Laivu būves industrijai attīstoties ne vairāk kā pēc 5000 gadiem (3000 gadi p.m.e) ēģiptieši izgudroja pirmo buru laivu, kas derēja kuģošanai pa vējam. Kuģu galvenais uzdevums bija pārvadāt preces, cilvēkus, piedalīties karadarbībā vai zvejot.
Ar laiku tika uzbūvēti airu-buru kuģi, kas bija spējīgi pārvarēt ilgus ceļojumus un lielus attālumus. Piemēram Vikingu laivas spēja kuģot tūkstošiem jūdžu tālu izmantojot airus un vienkāršās kvadrātveida buras. Arī šie kuģi buras izmantot spēja tikai tad, kad turēja kursu pa vējam. Savukārt ātrākais to laiku kuģis bija Tireme – tas izmantojot airu un buru spēku spēja attīstīt pat 10 mezglu ātrumu.
Vēlāk arābi uzbūvēja kuģi ar trijstūra formas burām – to varētu uzskatīt par revolūciju burāšanas vēsturē, jo tas bija pirmais buru kuģis, kas spēja burāt salīdzinoši cieši pie vēja.
Klusā okeāna Polonēzijas iedzīvotāji, piestiprinot savam kanoe papildus stabilizatorus, uzbūvēja pirmo unikālu daudzkorpusu buru laivu. Ar šo laivu tika noietas lielas distances okeānā orientējoties vienīgi pēc debesķermeņiem un dabas parādībām.

56322_pic3

Valstis, kas atradās jūras vai okeāna krastos, centās iegūt maksimālu kontroli pār ūdens teritorijām. Šī iemesla dēļ 16. – 18. gadsimtā spēcīgi attīstījās kara kuģu būve. 18. gadsimtā sīvu cīņu rezultātā ar Spāniju, Franciju un Holandi par jūru pārvaldītāju kļuva Anglija. Savukārt attīstoties tirdzniecības kuģu būvei attīsījās arī starpvalstu tirdzniecība un palielinājās pārvadājumu skaits. Kuģu īpašnieki vēlējās gūt lielāku peļnu, līdz ar to bija nepieciešams pirmajiem ierasties aizjūru tirgos pēc tējas, vilnas un citām tajā laikā populārajām precēm. Ātrāka ierašanās palīdzēja iegādāties preces par izdevīgāku cenu nekā konkurentiem. Tādā veidā radās sacensību gars kas, stimulēja uzlabot personīgās prasmes un pašu kuģi. 19. g.s tika radīts jauns burinieku tips – klipperis (clipper). Vislielākais ātrums ār kādu kliperis spēja pārvietoties bijis pat 22 mezgli. Varbūt tieši šos pārgājienus varētu saukt par regašu priekštečiem.

Vārds „jahta” 16. g.s cēlies no nīderlandiešu vārda „jaghen”, kas apmēram nozīmē sacensības, pakaļdzīšanās. Ar šo vārdu apzīmēja vieglus, ātrus kuģus ko lietoja tirdzniecībai, karam vai izklaidei. Izklaides jahtošanas ideja radās Nīderlandē, jo tieši Nīderlande 16 un 17 gadsimtos, bija vadošā jūras lielvalsts. Pirmās jahtas galvenokārt izmantoja izklaidei.
56322_pic4Pasaulē pirmā regate notika 1661 gadā. Regatē piedalījās divas jahtas „Catherine” un „Anne”. „Catherinu” vadīja karalis Čārlzs, bet jahtu „Anne” viņa brālis Djuks no Yorkas. Karalis savu brāli uzvarēja.
The water club of Cork ir pasaulē pirmais jahtklubs, tas dibināts Īrijā apmēram 1720. gadā, pēc tam vēl daži jahtklubi Anglijā. 1830. gadā, Zviedrijā, tika dibināts pasaulē pirmais jahtklubs ārpus Britu imērijas, bet 1844. gadā tika dibināts pirmais jahtklubs ASV – Ņujorkas jahtklubs.
Pirmais jahtklubs mūsdienu Latvijas teritorijā, Daugavas Āgenskalna līcī, dibināts 1878. gada 6. augustā – “Rīgas jahtklubs”. Pirmajā regatē – Daugavā 1878. gada 19. augustā distancē no Iļģuciema cementa rūpnīcas līdz Mīlgrāvja Baltajai baznīcai piedalījās 6 jahtas.
Līdz 2. pasaules karam jahtošana bija ārkārtīgi dārga un ekskluzīva džentelmeņu nodarbe. Tikai pēc kara tā lēnām sāka iegūt mūsdienu pasaulē pazīstamos apveidus.

0